Подробности

Создано 03.05.2017 14:18

Просмотров: 1485

Pieredzes apmaiņā uz Andalūziju. 2.stāsts.

Spānijā dzīvo 46 miljoni iedzīvotāju. Platības ziņā Spānija ir otra lielākā valsts Eiropas Savienībā pēc Francijas. Spānijai pieder arī Baleāru salas Vidusjūrā, Kanāriju salas Atlantijas okeānā, kā arī divi autonomi anklāvi, kas atrodas Āfrikas ziemeļos: Seūta un Meliļa.

Svarīgākās Spānijas ekonomikas nozares 2015. gadā bija vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi (24,5 %), valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselība un sociālie pakalpojumi (18,7 %) un rūpniecība (17 %). Spānijas galvenie eksporta partneri ir Francija, Vācija un Apvienotā Karaliste, savukārt tās galvenie importa partneri ir Vācija, Francija un Ķīna.

Mūsu pieturvieta 8 dienu garumā bija Granadas pilsēta Andalūzijā. Kādreiz šeit lielākā daļa iedzīvotāju bija mauri jeb arābiem pakļauto berberu cilšu pārstāvji, kuri šeit ienāca no Āfrikas. 15. gadsimtā Granada piedzīvoja vissmagāko krīzi – valsts kasei nepietika līdzekļu, sākās pārtikas trūkums, kas izraisīja badu, iedzīvotāji pameta pilsētu. Kristieši varu pārņēma savās rokās. Mauru valdnieki uzbūvēja varenāko pieminekli arābu mauru Andalūzijā. Pili – cietoksni Alhambru un Generalifes dārzus. Šeit, pēdējā musulmaņu atbalsta zemē, Granadā, labākie arhitekti un meistari spēja uzburt „1000 un vienas nakts” sižetam atbilstošu arhitektūras un mākslas šedevru. Alhambra celta no 13. līdz 15. gadsimtam un sastāvēja no trim daļām: cietokšņa, pils un pilsētas. Tieši pretī Alhambras cietoksnim paveras skats uz Albaisinas vecpilsētu, kurā agrāk dzīvojuši mauri. Šis rajons kopā ar Alhambru un Generalifes dārziem ir iekļauts UNESCO mantojumu sarakstā.

Uzreiz pēc musulmaņu valdnieku padzīšanas no Granadas pilsētas centrā uzbūvēja katedrāli. Katedrālē var apskatīt bagātu skulptūru un gleznu kolekciju, šeit dominē karaļa Ferdinanda un karalienes Izabellas portreti. Tieši ar viņiem tiek saistīts Spānijas uzplaukums un varenība, jo viņu valdīšanas laikā tika izveidota stipra Spānijas valsts. Viņu valdīšanas laikā Spānijai izdodas pakļaut Granadu un vēlāk, pēc Kolumba ceļojuma uz Ameriku, Spānija iegūst kontroli pār jaunatklātajām zemēm. Blakus katedrālei atrodas Karaliskā kapella, kurā apbedīti karalis Ferdinands un karaliene Izabella.

Jauniešu vidū Granadu dēvē par Spānijas studentu galvaspilsētu. Šeit tiešām var sastapt ļoti daudz jauniešu. Sakromontē iekārtots Flamenko muzejs. Te tiek organizēti arī flamenko vakari. Viens no slavenākajiem flamenko izpildītājiem ir Hoakims Kortess (Joaquín Cortés). Flamenko ir iekļauts UNESCO pasaules kultūras un mākslas vērtību sarakstā.

Brīvajās dienās mēs devāmies apceļot skaistākās Andalūzijas pilsētas, viena no tām – Sevilja. Tā lepojas ar lielāko gotisko katedrāli Eiropā, kuru grezno milzīgs altāris ar apzeltītiem kokgriezumiem. Altārī novietotas 1270 figūras, tas darināts 45 gadus, un tā radīšanā izmantoti 30 kilogrami zelta. Seviljas katedrāle atzīta par visbagātāk izgreznoto kristiešu dievnamu pasaulē. Te atdusas arī pazīstamais jūrasbraucējs Kristofors Kolumbs. Netālu atrodas arābu arhitektūras šedevrs – Alkazara pils ar mūžīgi ziedošajiem dārziem. Pēc mauru padzīšanas no Pireneju pussalas astoņus gadsimtus Alkazara bija Spānijas karaļu rezidence. Seviljā apskatāma arī viena no vecākajām vēršu cīņu arēnām Spānijā – pirms vairāk nekā 200 gadiem celtā Plaza de Toros de la Maestranza ar 1400 vietām. Iecienīta pastaigu vieta ir Spānijas laukums un vēsturiskais Santa Cruz rajons. Sevilja ir kā liels teātris, slavenie mākslinieki Verdi, Doniceti, Bizē un Mocarts ir smēluši iedvesmu savos darbos tieši no šīs pilsētas.

Gvadalkiviras upes vidustecē atrodas vēl viena slavena Andalūzijas pilsēta – Kordova. 12. gadsimtā, kad Kordova bija vietējā arābu emirāta galvaspilsēta, te dzīvojuši miljons iedzīvotāju. Ceļš uz Kordovu ved pāri upei pa unikālu sešpadsmit arku akmens tiltu, ko būvējuši romieši mūsu ēras sākumā. Aiz tilta sākas vecpilsēta. Tās ievērojamākais objekts ir uz romiešu tempļa drupām celtā Lielā mošeja Mezquita jeb Tūkstoš stabu templis. Mošejas būve sākta 785. gadā, gadsimtu gaitā tā pletusies plašumā, līdz aizņēmusi veselu pilsētas kvartālu. Mošejas teritorija ir 24 000 kv.m liela, un tā spēj uzņemt 25 000 apmeklētājus vienlaikus. No ārpuses tā atgādina lielu cietoksni, tikai iekšpusē atklājot savu majestātiskumu. Griestu arka savieno daudzkrāsainas (baltas ar sarkanu) kolonnas. Divas pilnīgi vienādas kolonnas šeit grūti atrast. Uz mošejas sienām redzamas rakstu vietas no Korāna. Viduslaikos mošejas vidū iebūvēts kristiešu dievnams. No divām pusēm Lielo mošeju ielenc senais ebreju kvartāls, kas maz mainījies kopš laikiem, kad Kordova piederēja pie Rietumeiropas varenākajām pilsētām. Pastaigājoties pa Kordovas šaurajām ieliņām, ir vērts ielūkoties māju pagalmos, kas ir pilni ziedu – ziedi aug pagalma vidū, tā malās, uz marmora plāksnēm, piestiprināti pie sienām, gar kāpņu margām.

Saules pārpildītas dienas, pēcpusdienas siesta un svētki visur, kur dodies – tā varētu raksturot spāņu dzīvesveidu. Kas attiecas uz kulināriju – katram reģionam ir savas raksturīgās ēst gatavošanas iezīmes. Viesojoties karstajos Spānijas dienvidos, Andalūzijas reģionā jānogaršo pašu spāņu gatavots gaspačo (aukstā tomātu zupa), paelja (īsgraudu rīsu, vistas gaļas, reizēm gliemežu, sviesta pupiņu, artišoku, tomātu u.c. piedevu sautējums), čurros cepumiņi (mēdz apkaisīt ar pūdercukuru vai ēst ar karstu šokolādes mērci), tapas – nelielas uzkodas (olīvas, ceptas garneles, pipari, ceptas mīdijas, kalmāru gredzeni u.c.), vītināta melnās cūkas gaļa no Ibērijas.

Spānija paliks atmiņā ar baltu ēku ciematiem smilšainu pakalnu nogāzēs, nebeidzamām olīvkoku audzēm, apelsīnu un citronu kokiem, debešķīgiem rožu dārziem, viduslaiku pilsētām un majestātiskām katedrālēm, kā arī brīnumjaukiem, atvērtiem un sirsnīgiem cilvēkiem, kaislīgiem flamenko dejotājiem un temperamentīgiem vēršu rīdītājiem. Romānika un mauru stils, gotika un baroks, renesanse un modernisms, kā arī tautas un Spānijas lauku arhitektūra – tas viss kopumā un atsevišķi raisa apbrīnu.

Informāciju sagatavoja: Projektu nodaļa