- Detaļas
- Izveidots Otrdiena, 27 Aprīlis 2021 09:35
- Skatīts: 3029
Psihologa rekomendācijas gatavojoties eksāmenam
Tradicionāli stress tiek uztverts kā psihiskā sasprindzinājuma stāvoklis, kurš parādās cilvēkam viņa darbības rezultātā, pamatā ekstremāli sarežģītos apstākļos. Bet eksistē arī šāds amerikāņu psihologu definējums: „Stress ir negatīvas jūtas un priekšstati, kuri rodas cilvēkiem, kad viņiem liekas, ka viņi nav spējīgi tikt galā ar situācijas prasībām”
Katram cilvēkam ir vajadzīgs savs baiļu un uztraukuma optimālais līmenis, izjūtot kuru, viņš rādīs vislabākos rezultātus. Pirmkārt, tas ir atkarīgs no augstākās nervu darbības un temperamenta, piemēram, melanholiķiem, kuriem ir vāja nervu sistēma, vēlams samazināt pārāko uzbudinājumu, bet flegmatiķiem ar stipro un inerto nervu sistēmu, lai labāk atbildētu, ir nepieciešams, vairāk uztraukties un baidīties no eksāmena.
Noteikt, vai jums ir pirms eksāmenu stress, var pēc šādiem uzvedības simptomiem:
- tieksme nodarboties ar jebkuru citu lietu, tikai nenodarboties ar gatavošanos eksāmenam;
- izvairīšanās no jebkuriem atgādinājumiem par eksāmeniem;
- efektivitātes samazinājums mācībās eksāmenu laikā;
- citu cilvēku iesaistīšana trauksmainās sarunās par eksāmenu;
- kofeīna un alkohola lietošanas devu un reižu palielinājums;
- miega traucējumi un apetītes zaudējums vai palielinājums.
Ja jums ir grūtības ar eksāmena stresa pārvarēšanu vai jūs nezināt, kā pareizi sākt gatavoties eksāmeniem, jums tiek piedāvātas šādas rekomendācijas:
1. Visefektīvākais veids kā tikt galā ar uztraukumu pirms eksāmeniem – gatavoties tiem. Taču, ja tu esi sagatavojies, zini mācību vielu, tad arī uztraukums, ka kaut ko neatbildēsi, vērojami mazinās.
2. Pieturieties galvenajam noteikumam „Netērē laiku velti”. Pirms gatavoties eksāmenam nepieciešams pārskatīt mācību vielu un atlikt to, kura ir labi zināma, bet sākt mācīties nezināmu, jaunu.
3. Izmantojiet laiku, kurš ir atvēlēts sagatavošanai pēc iespējas efektīvāk. Jauna un sarežģīta mācību viela jāmācās tajā dienas laikā, kad vislabāk izdodas domāt, kad ir augsta darba efektivitāte. Parasti tās ir rīta stundas pēc labas atpūtas.
4. Sakārtojiet vietu nodarbībām: novāciet no galda liekas mantas, ērti izvietojiet mācāmo vielu un piederumus. Var ievest interjerā dzeltenu un violetu krāsu, piemēram, kādu aksesuāru vai zīmējumu, šīs krāsas paaugstina intelektuālo aktivitāti. Sāciet gatavoties eksāmeniem iepriekš, pamazām, pa daļām, nesatraucoties. Sagatavojiet nodarbību plānu. Ir strikti jāizvēlas, kas tieši šodien tiks iemācīts. Nevis „mazliet pamācīšos”, bet es šodien atkārtošu „tādas un tādas” tēmas. Kā arī jānoteic nodarbību laiks, ievērojot organisma bioritmus.
5. Pie grūti iegaumējamas vielas jāatgriežas dažas reizes, pārskatot to dažas minūtes vakarā pirms gulētiešanas, un pēc tam vēlreiz – no rīta.
6. Ļoti lietderīgi sastādīt konkrētu tēmu plānu un turēt to savā prātā, nevis zubrīt visu tēmu pilnīgi no „A” līdz „Z”. Var arī praktizēt jautājumu pierakstu tēžu veidā.
7. Iegaumējamo vielu vislabāk sadalīt daļās pēc nozīmes, cenšoties, lai to skaits nepārsniegtu septiņas. Šīs daļas nepieciešams palielināt un apkopot, izsakot galveno domu ar vienu frāzi. Tekstu var ļoti labi saīsināt, uzzīmējot to kā shēmu, jo tā iegaumējama uztvere un kvalitāte ievērojami uzlabojas pateicoties tēlainam pierakstam.
8. Teksta pārstāstīšana saviem vārdiem ļauj labāk to iegaumēt, nekā daudzkārtējā lasīšana, tā kā tas ir aktīvs prāta darbs. Šajā sakarā var dot padomu gatavoties eksāmenam mazās grupās (2-3 cilvēki). Pirmais iemācījās vienu jautājumu, otrais – citu. Tad izstāstīja viens otram izlasīto vielu. Katrs izspēlēja gan apmācāmā, gan skolotāja lomu, paskaidrojot biedram to vai citu jautājumu.
9. Vienmēr, bet gatavojoties eksāmenam it īpaši, jādomā par savu veselību.
a. Šajā laikā ir labi un laikus jāēd (pieturoties režīmam).
Beļģu zinātnieki pierādījuši, ka rūgta šokolāde ne tikai rada laimes izjūtu, samazina miegainību un nogurumu, bet arī pozitīvi iedarbojas uz smadzeņu šūnām un paaugstina tieksmi pēc zināšanām. Kofeīns, kuru satur rūgta šokolāde ļauj labāk un ātrāk reaģēt.
Smadzeņu galvenais „benzīns” ir glikoze, kas enerģijā pārvēršas tikai sadarbībā ar B1 vitamīnu. To meklējiet olās, raugā, pākšaugos, graudos. Papildinformāciju sk.
http://www.delfi.lv/vina/attiecibas/karjera/vai-esi-gatava-eksameniem.d?id=31694181
http://www.diena.lv/arhivs/ko-est-eksamenu-laika-12412453.
b. Cilvēks, kurš streso, pastiprināti svīst, līdz ar to zaudē šķidrumu. Eksāmenu laikā pa rokai turiet pudeli ūdens. Zinātnieki no Londonas ir pierādījuši, ka cilvēki, kuri izdzer puslitra ūdens pirms sarežģītiem domāšanas uzdevumiem, aktivizē smadzeņu darbību par 14%. Garšu varat dažādot, piespiežot citronu vai saberztas piparmētru lapiņas.
c. Neaizmirstiet par pastaigām un sportu, mācieties ar pārtraukumiem, aktīvi atpūšoties. Svaigs gaiss ir vajadzīgs 4 stundas dienā. Tā kā nāk liela informācijas plūsma, tās apguvei ir vajadzīga skābekļa maiņa. Regulāri vediniet telpu, siltajās dienās var mācīties dabā, vai mājās, ierīkojoties balkonā.
d. Ļoti nepieciešams ir miegs. Nedrīkst mācīties pirms eksāmena līdz pusnaktij.
10. Katru dienu izpildiet aktivitātes, kuras noņem iekšējo sasprindzinājumu, nogurumu, relaksē. Piemēram, masāža, pirts un baseina apmeklējums, laba filma, grāmata, koncerts, mūzikas klausīšanās, rādošas aktivitātes (zīmēšana, veidošana no māla, smiltīm, aplikācijas, adīšana), hobiji, sēdēšana pie uguns (ugunskura, kamīna), pozitīvā domāšana, meditācijas. Dariet to, kas tieši jums sniedz baudu!
11. Neaizmirstiet!!! Ir divi galvenie paņēmieni, kā noņemt ātri un efektīvi pārāko uztraukumu:
a. Satraucies cilvēks elpo sekli un ātri, tāpēc smadzenes nesaņem pietiekami daudz skābekļa. Lai stresu nomāktu, ieteicams dziļi un lēni elpot ar vēderu.
b. Stresa laikā cilvēks izjūt muskuļu sasprindzinājumu. Noteicot, kuri muskuļi ir saspringti tieši jums, atslābiniet tos.
Izmantotie avoti:
1. http://kzbydocs.com/docs/3528/index-63212.html
2. http://www.besttoday.ru/texts/1217.html