- Detaļas
- Izveidots Otrdiena, 27 Aprīlis 2021 09:35
- Skatīts: 3091
Psihologa rekomendācijas gatavojoties eksāmenam
Tradicionāli stress tiek uztverts kā psihiskā sasprindzinājuma stāvoklis, kurš parādās cilvēkam viņa darbības rezultātā, pamatā ekstremāli sarežģītos apstākļos. Bet eksistē arī šāds amerikāņu psihologu definējums: „Stress ir negatīvas jūtas un priekšstati, kuri rodas cilvēkiem, kad viņiem liekas, ka viņi nav spējīgi tikt galā ar situācijas prasībām”
Katram cilvēkam ir vajadzīgs savs baiļu un uztraukuma optimālais līmenis, izjūtot kuru, viņš rādīs vislabākos rezultātus. Pirmkārt, tas ir atkarīgs no augstākās nervu darbības un temperamenta, piemēram, melanholiķiem, kuriem ir vāja nervu sistēma, vēlams samazināt pārāko uzbudinājumu, bet flegmatiķiem ar stipro un inerto nervu sistēmu, lai labāk atbildētu, ir nepieciešams, vairāk uztraukties un baidīties no eksāmena.
- Detaļas
- Izveidots Otrdiena, 27 Aprīlis 2021 01:11
- Skatīts: 1542
Psiholoģes saruna ar 3. kursa audzēkņiem par pirmseksāmena stresa pārvarēšanas paņēmieniem
Klases stundu laikā bija veikts pētījums, kura rezultātā audzēkņi paši novērtēja savu stresa līmeni pirms eksāmeniem. Viņi ar asociatīvo karšu palīdzību skaidroja eksāmena nozīmi un lika savam pirmseksāmena uztraukumam balli, kur 0 nozīmēja, ka es pavisam neuztraucos un 10 – mans uztraukums ir pārāk liels.
- Detaļas
- Izveidots Ceturtdiena, 28 Janvāris 2021 22:23
- Skatīts: 0
Gārīgās labsajūtas pamati
- Detaļas
- Izveidots Trešdiena, 09 Decembris 2020 13:18
- Skatīts: 529
Pašorganizācijas prasmes attālināto mācību laikā
Pēc manas vēstules audzēkņiem ar jautājumu "Kā Jums iet?" saņēmu atbildes par to, ka ļoti grūti sevi organizēt un piespiest mācīties attālināti. Un es visus ļoti labi saprotu, jo tas tiešām nav nemaz tik viegli. Atsaucoties uz šo problēmu, sagatavoju materiālu, kurš, iespējams, kādam noderēs tieši tagad, jo tuvojas pirmā semestra noslēgums, un arī tāpēc, ka decembris ir laiks, kad cilvēki kaļ plānus.
Atcerieties, ka zem šīs problēmas var slēpties nevis vienkārši slinkums, bet arī citas, turklāt daudz dziļākas problēmas.
Tātad, kā nodrošināt pašorganizāciju:
1. Nepieciešamība organizēt savu dienas režīmu tādā veidā, lai tas būtu līdzīgs režīmam, kāds bija klātienes mācību laikā, un kurš iekļautu:
· pamošanās laiku (Vislabāk, ja mēģināsiet katru dienu celties vienā un tajā pašā laikā. Ja visu laiku atliksiet modinātāju, tas demobilizēs jūsu spēkus);
· higiēnas procedūras (Daži mēģina, nepieceļoties no gultas, jau paskatīties, kas notiek dienasgrāmatā, bet tas arī neļauj koncentrēti turpināt mācības. Svarīgi ir aiziet nomazgāties, pārģērbties un tad ķerties klāt lietām);
· ēšanu (Jāpārdomā savs uzturs visas dienas garumā tā, lai tas nodrošinātu nepieciešamo enerģiju. Tas nozīmē, ka ēdienam jābūt pietiekošam, bet ne pārāk daudz. Kā arī tam jābūt sabalansētam un pēc iespējas veselīgam);
- Detaļas
- Izveidots Pirmdiena, 21 Septembris 2020 08:58
- Skatīts: 637
Emocionālo reakciju ietekme uz dzīves efektivitāti
Ko mēz izjūtam no pašas agrīnas bērnības? Kas ir efektīvas saskarsmes pamatā? Kas spēlē noteicošo lomu uzvedības regulācijā? Uz visiem šiem jautājumiem ir viena atbilde – emocijas. Emocijas ir atklātas un slēptas. Tās nosaka mūsu dzīves kvalitāti. Mēs izpaužam tās skolā vai darbā, mājās un ārpus tām, sazinoties ar draugiem, radiniekiem un citiem apkārtējiem.
Lielākoties emocijas mums kalpo veiksmīgi, mobilizējot mūs nodarboties ar to, kas ir vissvarīgākais mūsu dzīvē, un sniedzot mums dažāda veida apmierinājumu. Bet dažreiz emocijas var izsaukt diskomfortu un problēmas. Tas notiek tad, kad mūsu reakcija kļūst neadekvāta.