Detaļas

Izveidots Pirmdiena, 21 Septembris 2020 08:58

Skatīts: 681

Emocionālo reakciju ietekme uz dzīves efektivitāti

Ko mēz izjūtam no pašas agrīnas bērnības? Kas ir efektīvas saskarsmes pamatā? Kas spēlē noteicošo lomu uzvedības regulācijā? Uz visiem šiem jautājumiem ir viena atbilde – emocijas. Emocijas ir atklātas un slēptas. Tās nosaka mūsu dzīves kvalitāti. Mēs izpaužam tās skolā vai darbā, mājās un ārpus tām, sazinoties ar draugiem, radiniekiem un citiem apkārtējiem.

Lielākoties emocijas mums kalpo veiksmīgi, mobilizējot mūs nodarboties ar to, kas ir vissvarīgākais mūsu dzīvē, un sniedzot mums dažāda veida apmierinājumu. Bet dažreiz emocijas var izsaukt diskomfortu un problēmas. Tas notiek tad, kad mūsu reakcija kļūst neadekvāta.

Neadekvātas emocionālās reakcijas var izpausties 3 dažādos veidos:

Pirmkārt, tas ir tad, kad mēs izjūtam emociju, kura atbilst situācijai, bet emocijas intensitāte nav pareiza. Piemēram, mūsu aizkaitinājums bija pamatots, bet mēs izrādījām pārliekas dusmas, t.i., emocijas spēks bija lielāks nekā kairinātāja spēks.Otrkārt, mūsu emocija var būt izpausta ar nepareizu paņēmienu. Piemēram, kāds mums uzbrūk, un šajā situācijā bailes ir adekvāta reakcija, bet mēs sākam nevis aizstāvēt sevi, bet sastingstam. Šāda baiļu izrādīšanas forma nav produktīva.Treškārt, mēs varam izjust pavisam ne to emociju, kurai jābūt noteiktā situācijā. Piemēram, kādam sāp, bet mums līdzjūtības vietā parādās ļauns prieks.

Kā tas notiek? Kā katram no mums parādās savs unikālais emociju klāsts, lai gan sākotnēji mēs visi esam dzimuši ar vienādām reakcijām?

Emocijas vienmēr ir saistītas ar situāciju, un ir pierādīts, ka vidēji tās ilgst 10-15 minūtes. Mēs domās novērtējam notikumus, un rezultātā parādās pārdzīvojumi. Tāpēc, mainot situāciju vai tās apstākļus, ir iespējams arī mainīt emocijas. Tāpat emociju var mainīt, mainot savu situācijas vērtējumu. Emocijas nodod signālus dažādām smadzeņu daļām un mobilizē mūs rīcībām attiecībā pret to, kas izsauca mums bailes, dusmas, bēdas. Sakarā ar to arī notiek izmaiņas veģetatīvajā nervu sistēmā, kura regulē sirds ritmu, elpošanas biežumu, sviedru izdalīšanās intensitāti utt.

Ja mēs spētu uz kādu laiku izslēgt emocijas, mūsu dzīve kļūtu sliktāka, jo apkārtēji sāktu uzskatīt mūs par vienaldzīgiem, mēs nespētu pareizi novērtēt situāciju un saprast, kur tā var mūs novest, mēs arī zaudētu daudz enerģijas, resursu, kā arī motivāciju kaut ko darīt.

Ļoti bieži cilvēki sāk ciest no problēmām, jo viņi ir vai nu pārāk emocionāli, vai arī – gluži pretēji – pārāk atturīgi. Bet mēs esam spējīgi mīkstināt savu emocionālo uzvedību. Mēs arī spējam nebūt pārāk bezemocionāli. Mēs esam spējīgi iemācīties izvēlēties, kā mums izpaust savas emocijas konstruktīvā formā.

Ja, lasot šo rakstu, Jūs sapratāt, ka tas ir par Jums, bet Jūs gribētu apgūt prasmi izpaust emocijas, nekaitējot sev vai apkārtējiem, piedāvāju Jums to izdarīt kopā ar mani.

PSIHOLOGA PIEŅEMŠANAS LAIKS ŠAJĀ SEMESTRĪ

Pirmdiena

9.00–15.00

Otrdiena

8.00–11.00;

13.00–16.00

Trešdiena

8.00–11.00;

13.00–16.00

Ceturtdiena

8.00–11.00;

13.00–16.00

Piektdiena

9.00–15.00

Jūs vienmēr varat sazināties ar mani pa e-pastu, atrodot e-klasē skolotāju Viktoriju Ševeļkinu vai rakstot uz adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. . Sazināties varam arī ar klases audzinātāja starpniecību.

Pēc iepriekšējas vienošanās konsultācijas var notikt arī Mendeļejeva ielas korpusā.

Rakstam izmantotie avoti:

Влияние эмоциональных реакций на эффективность жизни - https://psy.su/feed/8522/ (skat. 10.09.2020.)