Pašorganizācijas prasmes attālināto mācību laikā

130287282 394183852022973_4459229535538039137_n

Pēc manas vēstules audzēkņiem ar jautājumu "Kā Jums iet?" saņēmu atbildes par to, ka ļoti grūti sevi organizēt un piespiest mācīties attālināti. Un es visus ļoti labi saprotu, jo tas tiešām nav nemaz tik viegli. Atsaucoties uz šo problēmu, sagatavoju materiālu, kurš, iespējams, kādam noderēs tieši tagad, jo tuvojas pirmā semestra noslēgums, un arī tāpēc, ka decembris ir laiks, kad cilvēki kaļ plānus.

Atcerieties, ka zem šīs problēmas var slēpties nevis vienkārši slinkums, bet arī citas, turklāt daudz dziļākas problēmas.

Tātad, kā nodrošināt pašorganizāciju:

1.    Nepieciešamība organizēt savu dienas režīmu tādā veidā, lai tas būtu līdzīgs režīmam, kāds bija klātienes mācību laikā, un kurš iekļautu:

   ·      pamošanās laiku (Vislabāk, ja mēģināsiet katru dienu celties vienā un tajā pašā laikā. Ja visu laiku atliksiet modinātāju, tas demobilizēs jūsu spēkus);

   ·      higiēnas procedūras (Daži mēģina, nepieceļoties no gultas, jau paskatīties, kas notiek dienasgrāmatā, bet tas arī neļauj koncentrēti turpināt mācības. Svarīgi ir aiziet nomazgāties, pārģērbties un tad ķerties klāt lietām);

   ·      ēšanu (Jāpārdomā savs uzturs visas dienas garumā tā, lai tas nodrošinātu nepieciešamo enerģiju. Tas nozīmē, ka ēdienam jābūt pietiekošam, bet ne pārāk daudz. Kā arī tam jābūt sabalansētam un pēc iespējas veselīgam);

   ·      mācību telpas organizāciju (Mācīties gultā, kā jau bija minēts, nav labākais variants. Jāsēž pie galda labi izvēdinātā telpā, pēc iespējas norobežojot sevi no citiem ģimenes locekļiem, kuri arī atrodas mājās, kaut vai ar pārbīdāma aizslietņa palīdzību. Informējiet savus tuviniekus, no cikiem līdz cikiem jums ir mācību laiks, lai viņi netraucētu);

   ·      mācības;

   ·      sportošanu (Sports ir nepieciešams ne tikai mūsu ķermenim, bet arī mūsu nervu sistēmai, jo tas ir viens no vislabākajiem veidiem, kā tikt galā ar stresu);

   ·      pastaigas (Informācijas apguvei ir nepieciešama skābekļa apmaiņa. Pastaiga sniegs arī vislabāko atpūtu un ļaus labāk gulēt);

   ·      laiku tām nodarbēm, kuras vienkārši patīk darīt (sērfošana internetā, spēles, sociālie tīkli, filmu skatīšanās, grāmatu lasīšana, radošas nodarbes utt.). Ja liegsiet sev šīs lietas, tad tās visu laiku sēdēs jūsu galvā. Un otrādi – ja izmantosiet tās kā pamudinājumu, mācīties būs vieglāk.

   ·      laiku gulētiešanai (ja ir problēmas ar miegu, tad tās jārisina. Paskatieties informāciju, kā to darīt, vai pajautājiet man personīgi.)

Minētās lietas ir obligātais minimums katru dienu, bet jāatceras arī par papildu pienākumiem (mājas kārtošana, trauku mazgāšana, nepieciešamība pieskatīt mazākos brāļus vai māsas, ēdiena gatavošana utt.).

2.    Mācību organizācija

   ·      Pirmkārt, jāizvairās no visa, kas varēs traucēt mācību laikā. Izslēdziet paziņojumus sociālajos tīklos un dažādos saziņas mesendžeros. Izslēdziet televizoru. Aizveriet datorā visus logus, kuri neattiecas uz mācību procesu. Noņemiet no galda visas liekās mantas, kas varētu traucēt darbā. Ja ir tāda iespēja, tad mācieties vienatnē.

   ·      Tapāt kā skolā organizējiet sev stundas un pārtraukumus, kuri sāksies un beigsies ar zvanu. Vienmēr vieglāk pierunāt sevi sākt darbu, ja zināt, ka tas nebūs pārāk ilgs. Turklāt mūsu koncentrācijas spējas nav bezgalīgas, un ar pārtraukumu palīdzību tās pārlādējas. Pauzēs var izvedināt telpu, pavingrot, izdzert ūdens glāzi, nomazgāt traukus un paveikt vēl kādus sīkus, bet lietderīgus darbiņus. Galvenais – nepalieciet sēdēt pie tā paša galda un datora vai telefona, tas neļaus Jums pilnvērtīgi atpūsties.

Google Play un App Store piedāvā ļoti daudz laika menedžmenta lietotņu. Kādā no portāliem ieraudzīju ieteikumu pievērst uzmanību "Forest" lietotnei: šeit jūs nosakāt laika periodu, kurā jums būs nepieciešams koncentrēties darbam, "iestādāt" koku, bet, ja jūs novēršat savu uzmanību no darba un ielienat telefonā, koks nomirst. Pārliecinoši, un tas ļoti motivē.

      ·      Katram cilvēkam ir savs visērtākais veids, kā pildīt uzdevumus, un tas ir atkarīgs no viņa nervu sistēmas.

      ♦   Ir cilvēki, kuri ātri iekļaujas darbā, bet ātri nogurst. Viņiem vislabāk pašā sākumā pildīt visgrūtākos uzdevumus un tad pāriet pie vieglākiem.

        ♦   Ir cilvēki, kuri, gluži pretēji, ilgi iekļaujas darbā, bet beigās ir spējīgi uz lieliem sasniegumiem. Viņiem labāk sākt no vieglākiem uzdevumiem, pakāpeniski pārejot pie grūtākiem.

        ♦   Un trešā cilvēku grupa ir tie cilvēki, kuriem ir nepieciešams kāds laiks iekļauties, tad viņiem ir vislielākais strādīguma līmenis, un darba beigās viņiem atkal ir grūti koncentrēties. Tas nozīmē, ka viņiem visgrūtākie uzdevumi jāpilda darba vidū.

   ·      Balstoties uz iepriekšējo punktu, sagatavojiet sev konkrētu dienas mācību plānu. Izpildot katru plāna punktu, lieciet tam blakus ķeksīti. Tas jūs ne tikai organizēs, bet arī motivēs. Par visu darbu izpildi beigās arī varēsiet sevi apbalvot.

   ·      Ja vienatnē motivēt sevi joprojām ir grūti, atrodiet atbalstu draugu lokā. Varat organizēt sacensības savā starpā vai, vēl labāk, varat paspēlēt – viens ir skolotājs, otrs – skolēns. Kad izstāstāt citiem mācību materiālu, to vienmēr izdodas labāk strukturēt un iegaumēt.

   ·      Plānojiet darbu ar motivējošu mūziku, kuru var arī pievienot tam zvanam, kurš sauks jūs pie darba.

   ·      Tagad jums ir daudz jālasa. Bet ne visiem der šāds mācību veids. Pamēģiniet atrast audio materiālus par apgūstamo tēmu vai shēmas un zīmējumus. Visbiežāk Youtube kanālā var noskatīties interesantus video par to materiālu, kurš jāapgūst. Pamēģiniet savas mācības padarīt radošas. Interesantu ideju pauž Maiks Rods, kurš stāsta par vizuālajiem pierakstiem –

https://docs.google.com/viewer?a=v&pid=sites&srcid=ZGVmYXVsdGRvbWFpbnxpbnRlbGxla3R1YWxub2V2b3NwaXRhbmllfGd4OjE0ZDcyMmU3MmZlZDhhYTI.

3.    Vēl viens padoms. Tagad ir laiks pārstāt pieprasīt no sevis neiespējamo. Nosakiet sev reālus mērķus. Nemēģiniet būt tāds cilvēks, kas visu paspēj, nepsiho un nenoraujas. Visdrīzāk, būs dienas un stundas, kad jūs bezmērķīgi staigāsiet pa dzīvokli vai krampjaini mēģināsiet ķerties pie visa, kas jau deg. Ziniet, tas ir normāli, jūs neesat viens savā satraukumā. Bet tas arī nenozīmē, ka jānolaiž rokas un pavisam nekas nav jādara.

Novēlu visiem veiksmi šajā neparastajā un bieži vien arī sarežģītajā laikā!

 

Informāciju sagatavoja: psiholoģe Viktorija Ševeļkina